Vai bērni ir mūsu nepiepildīto sapņu īstenotāji?

2017-05-21

Man pavisam nesen bija iespēja piedalīties kādā futbola spēlē, kur galvenie laukuma spēlētāji bija bērni vecumā no 7 līdz 8 gadi. Laukumā valdīja patiesa aizrautība. Mazie sportisti centās iesists bumbu pretinieka vārtos, izpildīt visas trenera un tiesneša norādes un vienlaicīgi vērot garām aizlidojušu putnu un pamāt ar roku skatītājiem. Īstās kaislības gan norisinājās skatītāju tribīnēs, kur aktivākie mammas un tēti bija tik iekaisuši strīdā par futbola spēles norisi, ka pārgāja uz savstarpējiem aizvainojumiem un solījumiem "tiesnesi ziepēs !". Lielākā daļa gan šo vecāku izskatījās , ka sporta nodarbībās piedalījās pēdējo reizi  precīzi tad, kad paši bija savu bērnu vecumā. Tas gan manu dienu padarīja īpaši jautru, bet arī lika aizdomāties. Kas gan mums  vecākiem ir galvenais? Vai svarīgāks rezultāts, uzvara, goda medaļa un personīgs lepnums par sportisku sasniegumu, vai tomēr spēle, bērnu azarts un prieks. Šādus skatus var redzēt nevien sporta sacensībās. Vai esat kādreiz piedalījušiem mūzikas konkursos? Un dejās...? Nu jā! Sapratāt, ko es domāju. Arī es esmu no tām mammām, kas savu bērnu sūtīja gan uz sportu, gan uz mūzikas skolu, gan citiem neskaitāmiem pulciņiem. Es arī biju viena no tām karsējmammām! Vai es to darītu vēlreiz? Pilnīgi noteikti! Ne jau tāpēc, ka man bija svarīgas uzvaras vai godalgotas vietas ( nebūšu liekulīga, jebkura bērna uzvara ir medus dvēselei), bet gan tādēļ, ka es devu savam bērnam iespēju izmēģināt dažādas jomas, devu dažādas iespējas pārbaudīt savas intereses, savas prasmes. Jāsaka godīgi, ka mans bērns ir pietiekami patstāvīgs un spītīgs un ja kaut  kas nepatika, neviena pasaules vara viņu nevarēja piespiest to darīt, tādēļ pakāpeniski izkristalizējās tas, kas viņai patiešām patīk un tas, ko viņa vēlas darīt. Mūzika un zīmēšana ir viņas vaļas prieks. Būdama jau vidusskolniece, savā brīvajā laikā viņa labprāt spēlē un glezno. Sports un veselīgs ēdiens ir daļa no viņas ikdienas. 

Tādēļ no savas pieredzes vēlos teikt - dosim bērniem iespēju. Iespēju piedalīties, pārbaudīt, iemācīties, ja tas būs viņa- viņš to paņems. Kas zin , varbūt tieši mans bērns būs topošais Mocarts. Nelolosim cerības, ka bērni piepildīs mūsu sapņus. Viņiem noteikti veiksies un viņi būs uzvarētāji, tomēr nevajag cerēt, ka ili izlolotais mammas balerīnas sapnis piepildīsies, iespējams meita kļūs par prīmu, tikai meiteņu futbola komandā!